“Spoku kuģi un ūdens sapņi”

« Ūdensgabali »  ir nozīmīgākais Baltijas video mākslas festivāls. Festivālu, kas norisināsies uz un ap Daugavas ūdeņiem Rīgā, rīko biedrība NOASS (kas pati atrodas uz kuģa).

Ar īpaši veidotu, avangardisku, bet ne elitāru programmu, festivāls izkopj savu, no citiem atšķirīgu stilu. «Ūdensgabali » ir kā pionieris, kas seko jaunākajām video mākslas tendencēm pasaulē un cenšas iepazīstināt Latvijas skatītāju ar neparastām attēlu un skaņas performancēm.

2015. gadā festivāls atzīmē savu 15. gadskārtu. Biedrības NOASS un Francijas institūta Latvijā uzrunātā mākslas kritiķe un izstādes kuratore, francūziete Marī Kantosa (1981) šai festivāla jubilejas reizei, kas veltīta ostām, kuģiem un video mākslai, izveidojusi īpašu programmu ar nosaukumu «Spoku kuģi un ūdens sapņi ». Tajā apkopoti desmit jaunu un daudzsološu Francijā un ārpus tās pazīstamu franču video mākslinieku darbi.

Spoku kuģi un ūdens sapņi

Video programma

2015. gada festivālam « Ūdensgabali / Waterpieces » piedāvātā programma pētīs kuģu un ostu metaforisko dimensiju : slieksni uz jaunām pasaulēm, kas aicina ceļot kā īstenībā, tā fantāziju pasaulē, doties uz citurieni vai arī iezīmē dzīves ceļa noslēgumu.

Kā augstākā mēra psihopompais izpausmes līdzeklis laiva var pārtapt kuģī, vai pat spoku kuģī.

Izvēlēto video materiālu apkopojums raisa trimdas sajūtu, atmiņas, utopiju zaudējumu, sapnim līdzīgu nepiespiestību, un (aizņemoties nosaukumu no slavenā Gastona Bašelāra darba) nozūd tur, kur sajaucas «ūdens un sapņi », ļaujot ienirt domu pasaulē. Video darbi izspēlē arī mūsu fantāzijas, ticību, kurā iekarotājkuģis kā politisks līdzeklis grimst, izpeld krastā, atstājot tur mūsu pārliecību un identitāti.

Tas ir jautājums par fizisku un psihisku ievirzi. Ieslodzījums uz kuģa, kas savstarpēji ļauj salīdzināt ne vien kuģi un zemūdeni, bet arī kosmosa kuģi, ieslodzījums – atsauce uz tiesību zaudējumu, kuru visi var izmēģināt dažādos līmeņos. Un, līdzīgi kā gars izcīna iekšēju cīņu, nokļūstot tiešā saskarē pats ar sevi, tā « Spoku kuģos un ūdens sapņos » iekļautie mākslas darbi veido un pārveido stāstus – personiski sakārtotus, kolektīvi mītiskus un citus. Ar attēlu un skaņas nobīdi, izkropļotu īslaicīgumu un izmantoto avotu pretmetiem rodas gandrīz vai nesaklausāmas balsis un negaidītas ainavas.

Sekojot Olvena Gošē (Olwen Gaucher) mākslas darbam Sapņa dumpis (L’Insurrection d’un songe), kas atklāj un noslēdz programmu, ceļosim starp diviem ūdeņiem –  tur, kur dzeja sastopas ar bezjēdzību, saistības zaudē tvērienu un mainās ierobežojumi.

Marī Kantosa

Skinny dip uncensory

Lauras Gozlanas performance

Ilgst aptuveni 30 minūtes

Māksliniece Laura Gozlana (1979) programmā  « Spoku kuģi un ūdens sapņi »  (kuratore Marī Kantosa) līdzdarbojas ar filmu Farewell Settler, aicinot ienirt dziļāk nezināmajos cilvēka psihes ūdeņos un prāta manipulācijās.

L. Gozlana piedāvā vēl neredzētu performanci, kas, iekļaujoties viņas jau uzsākto pētījumu lokā, skar video mākslas darbu programmā ieskicēto problemātiku un plašāk iztirzā vienu no neērtajiem jautājumiem. Noteikti tiks apskatīts arī «psihiskā pagrimuma » jautājums, formā, kādu to lietoja atsevišķās amerikāņu black programs laika periodā no 1950. līdz 1970. gadam (piemēram, Projet MK Ultra).

Uz lielā ekrāna būs skatāma video un filmu montāža (“found footages”). Uz skatuves, ekrāna priekšā, būs pašas mākslinieces atveidots «starpnieks», kas savienos dažādus teksta izvilkumus (drāmas un esejas). Telpā attēls sadrumstalojas un izklīst, tā šķelšanos pavada izvēlētie tekstuālie, skaņas un kino materiāli, kā arī prāta radītās asociācijas un disociācijas.

Kaut kas no narkotikām līdzvērtīgas psihoanalīzes.

Gremdēšanās laikmeta paranoisko fantāziju pieredzē.