Atskats uz izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” veltīto starptautisko konferenci
2021.gada 29. aprīlī izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ietvaros norisinājās starptautiska zinātniska konference “Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte”. Aicinām iepazīties ar divu franču lektoru, minētās jomas speciālistu, priekšlasījumiem, kas sniedz ieskatu Latvijas vēsturē, sākot ar 19.gs.
Īvs Plasro, kaislīgs Baltijas valstu pazinējs
Pēc Parīzes Politikas zinātņu institūta diploma iegūšanas, zinātņu doktors Īvs Plasro pievēršas Centrālās un Austrumeiropas nāciju identitātes jautājumiem. Jurists pēc izglītības, Ī. Plasro vienmēr ir aizrautīgi interesējies par Baltijas valstu vēsturi un ebreju kultūru. Šie padziļinātie pētījumi rezultējušies varākās Baltijas valstīm veltītās grāmatās. Īvs Plasro ir viens atzītākajiem šī reģiona speciālistiem Francijā.
Latvija un latvieši. Skats no Francijas.
Gadu desmitiem ritot, francūži pakāpeniski ir ieguvuši plašākas zināšanas par latviešu kultūru un tautu. Pirmkārt, tas noticis, pateicoties 19.gs. izdotajām ģeogrāfijas, bet vēlāk arī grāmatām, kuras aplūko Baltijas valstu vietu Krievijas impērijā. Šādas publikācijas vairojas pēc 1893. gada Francijas-Krievijas alianses izveidošanas.
Pirmais pasaules karš izcels no jauna dienas gaismā Centrālās Eiropas valstis. Otrais pasaules karš un Baltijas valstu pievienošana rosinās Baltijas valstu tiesību uz pašnoteikšanos aizstāvību.
Latvijas kultūras vēstures speciāliste Suzanna Puršjē-Plasro
Parīzes 1 Universitātes Panteons-Sorbona vēstures zinātņu doktore Suzanna Puršjē Plasro aizstāvējusi disertāciju par vizuālo mākslu ieguldījumu latviešu nācijas identitātes veidošanās, kas 2013. gadā iznākusi grāmatā Les arts de la nation. Construction nationale et arts visuels en Lettonie 1905-1934. (Nācijas mākslas. Valsts tapšana un vizuālās mākslas Latvijā. 1905 – 1934).
Īss satura izklāsts: Latvijas vēstures notikumu fonā latviešu mākslinieku misija bija radīt nacionālu mākslu, kas brīva no līdz šim dominējošas krievu un vācu mākslas ietekmes. Tas ir jautājums, kas izvirza mākslu politikas priekšplānā. Autore aplūko to, kā latviešu mākslas adaptējas modernisma strāvojumiem.
Latvijas izstādes Francijā kā diplomātijas instruments
Mākslai vienmēr ir bijusi izšķiroša loma latviešu nācijas veidošanā. Tāpēc mākslas izstādēm ārzemēs ir būtiska nozīme. 1927. gadā Latvijas valsts uzsāka jaunās republikas atpazīstamības sekmēšanas politiku. Parīzes starptautiskajā izstādē Māksla un tehnika modernajā dzīvē 1939. gadā Jeu de Paume galerijā notika izstāde Latvijas māksla: Glezniecība, tēlniecība un tautas māksla, kas noslēdza starpkaru miera periodu.
2001.gadā Parīzē, Trokadero muzejā, notika izstāde Latvijas vēsture, māksla, tradīcijas – tajās pašās telpās, kur 1935. gadā bija sarīkota kopīgā Baltijas valstu etnogrāfiskā izstāde. Tad 2005. gadā vairākās Francijas pilsētās (Parīzē, Bordo, Strasbūrā, Lionā) norisinājās kultūras festivāls Pārsteidzošā Latvija.