- “Kenedija krauja”, rež. Dominika Kabrerā (2016) ar Lolas Kretonas, Aisas Maigā, Musā Maskri (1’34, drāma)
Mailisas Dekerangalas 2008.gadā publicētā romāna adaptācija kino ir stāsts par jauno, no labas ģimenes nākušo Suzannu, kura gatavojas vidusskolas izlaiduma eksāmeniem. Kādu dienu, kad viņa vēro un fotogrāfē Marseļas jauniešu izpriecas – lēcienus jūrā no Kenedija kraujas šosejas malā. Suzanna tiek ievērota un, lai nogludinātu savu pārkāpumu, viņa ir spiesta nirt līdz ar viņiem. Pamazām Suzanna iekļaujas šajā jauniešu grupā, novērtējot tai piemītošo brīvību, sadraudzējoties ar vispārdrošāko puisi no visiem – Mehdi un iemīloties Marko. Šis puisis, kas piestrādā par šoferi narkotiku dīleriem, ir savukārt policijas uzraudzībā…
- “Kailā sieviete Lulū”, rež. Solveika Anspaka (2013) ar Karinu Viāru, Buli Lanersu, Paskālu Demolonu (1’40, dramatiska komēdija)
Pēc neveiksmīgi noritējušas darba intervijas Lulū nolemj uz dažām dienām pamest savu vīru un abu trīs bērnus. Neko iepriekš neplānojot, Lulū piešķir sev dažas brīvas dienas, lai vienatnē, atpūtā pie jūras un bez kāda konkrēta plāna, bezrūpīgi un bez vainas apziņas vienkārši baudītu brīvību. Savā ceļā viņa satiks sev līdzīgus cilvēkus, kuri arī atrodas ceļa galā. Trīs izšķirošas tikšanas, kas ļaus Lulū no jauna atrast sevi.
Filma tapusi pēc Etjēna Davodo komiksa Lulu femme nue (“Kailā sieviete Lulū”) motīviem.
- “Sofijas nedienas”, rež. Kristofs Onorē (2016) ar Anaisas Demustē, Golšiftes Farahani un Mirjelas Robēnas piedalīšanos (1’46, komēdija)
Filma, kas tapusi pēc tāda paša nosaukuma 1858.gadā publicētā grāfienes de Seguras romāna bērniem motīviem, ir stāsts par mazo Sofiju, kuru nenovēršami vilina viss aizliegtais. Meitenes mīļākā nodarbe ir blēņošanās kopā ar brālēnu Polu. Kad Sofijas vecāki nolemj pārcelties uz dzīvi uz Ameriku, meitene ir sajūsmā. Gadu vēlāk Sofija atgriežas Francijā savas briesmīgās pamātes Fišinī kundzes pavadībā. Lai izglābtos no šīs ļaunās sievietes nagiem, Sofijai vajadzēs paļauties uz savu labāko draudzeņu un viņu māmiņas Flērvilas kundzes atbalstu.
- “Āfrikas kinokamera vai Āfrikas kino 20 gadi”, rež. Ferids Bugedirs (1983) (1’35, dokumentālā filma)
Pēc pusgadsimtu ilguša koloniālisma laikmeta kino, kas Āfriku izmantoja vienīgi kā eksotisku dekorāciju, bieži vien noliedzot tās iedzīvotāju cilvēcīgumu un pašlepnumu, afrikāņiem iegūstot neatkarību, viņi atklāj sev tik ilgi aizliegtās kino kameras. Par spīti pilnīgam līdzekļu un infrastruktūras trūkumam, afrikāņu režisori cenšas izstāstīt savu stāstu par Āfrikas realitāti, filmējot to visā tās daudzpusīgumā un dažādībā. Filma „Āfrikas kinokamera“, kas tapusi desmit gadu laikā, stāsta par jaunā, Sahāras subtropiskās daļas valstīs tapušā autorkino pirmajiem 20 gadiem. Filma ir stāsts par pilnīgu nebijušu šo režisoru vēlmi un pieredzi parādīt un izpausties.
Filmas pieejamas straumēšanas platformā "IF cinéma à la carte" no 10.-31.martam.
Visas filmas ir ar subtitriem angļu valodā.
