Lekcija tiek rīkota sadarbībā ar SSE Riga.
Mūsdienu starptautisko sistēmu arvien vairāk raksturo iebiedēšana kā īpaša politiskās rīcības forma. Iebiedēšana ir racionāla un mērķtiecīga: tās mērķis ir piespiest dažādus dalībniekus atteikties no noteiktas rīcības, izvairīties no tās vai to mainīt. Atšķirībā no provokācijas, kuras mērķis ir izraisīt eskalāciju, iebiedēšana cenšas novērst rīcību, radot izmaksas vai bailes. Tā atspoguļo konfliktos balstītu skatījumu uz starptautiskajām attiecībām, kura pamatā ir hierarhija, piespiešana un nevienlīdzīgas varas attiecības.
Lekcijā tiks aplūkotas dažādas iebiedēšanas formas – no hegemonisku lielvaru piespiedu rīcības līdz asimetriskām stratēģijām, ko izmanto vājākas valstis un nevalstiski aktori. Tiks analizēta arī “spēcīgo līderu” loma, nesamērīga atriebība, teritoriālie iekarojumi, kā arī mūsdienu konflikti Ukrainā, Taivānā un Gazā. Papildus militārajam spēkam iebiedēšana arvien biežāk izpaužas arī sankciju, naratīvu un ietekmes kampaņu, stigmatizācijas, kā arī politiska un ekonomiska spiediena veidā. Lekcija noslēgsies ar centrālo jautājumu: kā valstis var pretoties iebiedēšanai? Tiks aplūkoti tādi jēdzieni kā ievainojamība, noturība, atturēšana, kā arī īpašās grūtības, ar kurām saskaras Eiropas demokrātijas.
