"Paslēptie dārgumi" | Augusts 2023
Džeina Birkina bija franču-angļu ikona, kura aizgāja mūžībā 2023.gada 16. jūlijā un tagad atdusas Pērlašēza kapsētā, Parīzē. Viņas dzīve un karjera bija cieši saistīta ar Seržu Geinsbūru. Viņi abi bija franču mūzikas leģendārais pāris, kuri satikās filmas “Sauklis” filmēšanas laukumā. Abi kopā ieguva starptautisku atpazīstamību ar savu dziesmu “Es tev mīlu, es tevi arī nē” (Je t’aime, moi non plus), lai gan dziesmas atskaņošana radio bija aizliegta vairākās valstīs un nosodīta Vatikānā, savu izteikti erotisko dziesmas vārdu dēļ.
Lai godinātu Džeinas Birkinas dzīvi, kā arī viņas aktrises un mūziķes talantus, Francijas institūta Latvijā mediatēka rubrikai ‘’Paslēptie dārgumi’’ ir atlasījusi pieejamos materiālus par Džeinu Birkinu.
"Skaistā kašķe"
1983.gadā Džeinu Birkinu izvēlas lomai Žaka Riveta filmā “Skaistā kašķe”. Filma ir brīva Balzaka romāna “Nezināmais šedevrs” adaptācija. Tā saņēmusi kritiķu uzslavas, īpaši par aizraujošo mākslinieku darba attēlojumu. Šajā filmā Džeina Birkina atveido Lizu - sarežģītu varoni, kurai ir galvenā nozīme slavenā mākslas darba, kuram ir tāds pats vārds, radīšanā. Viņas aizkustinošo tēlojumu novērtēja daudzi kinomīļi visā pasaulē un tas nostiprināja viņas kā talantīgas aktrises vietu kino pasaulē.
“Ziemas bērni”
Ārpus kino aprindām Džeina Birkina ir pazīstama arī mūzikas pasaulē. 2008. gadā viņai iznāca albums “Ziemas bērni’’. Tas ir pirmais albums, kuram viņa sarakstīja vārdus franču valodā. Šajā albumā Birkina pieskaras tādām tēmām, kā laimīgām bērnības atmiņām, īpaši brīvdienām Vaitas salā ar vecākiem, un viņas pārdomām par novecošanu. Klausoties šo poētisko albumu, kas labi parāda viņas māksliniecisko smalkumu, mēs varam patiesi izbaudīt viņas maigo un aizkustinošo balsi.
Uzziniet vairāk par Džeinu Birkinu jaunākajos "Elle" un "Paris Match" žurnālu numuros, kas pieejams mediatēkā un ir veltīti viņas dzīvei, attiecībām ar Seržu Geinsbūru un viņas mākslinieces gaitām!
No 16. augusta Francijas institūta mediatēka būs no jauna atvērta apmeklētājiem, un jūs varēsiet paņemt mēneša dārgumus līdzņemšanai.
"Paslēptie dārgumi" | Jūlijs 2023
Jūlijā, Vispārējiem dziesmu un deju svētku iedvesmota, Francijas institūta mediatēka ir izvēlējusies rubrikā “Paslēptie dārgumi’’ vērst jūsu uzmanību uz divām grāmatām mūsu bibliotēkā, kuras godina Latvijas kultūras mantojumu, vēsturi un ģeogrāfiju.
Kā pirmo esam izvēlējušies grāmatu, kuru sarakstījusi bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuras zinātniskie pētījumi veltīti latviešu folklorai. Franču valodā sarakstītā grāmata « Logique de la poésie : Structure et poétique des dainas lettonnes » ("Dzejas loģika : Dainu struktūra un poētika") vēsta par tautasdziesmu struktūru, par to ritmu un pantmēru, izmantojot dainu piemērus latviešu un franču valodās. Latviešu dainas, parasti īsas četrrindes, galvenokārt veltītas gadskārtām. Tās simbolu valodā stāsta par mitoloģiju. Vairas Vīķes-Freibergas grāmata īpaši pievēršas latviešu mitoloģijai, pieminot likteņa dievieti Laimu, auglības dievieti Māru, kā arī citas dievības.
Mazliet no cita skatupunkta, bet arī saistībā ar Latviju un tās teritoriju, mūsu otrā izvēle no dārguma klāsta ir Paskāla Orsjē "Lettonie en Europe / Latvija Eiropā". Tā ir grāmata, kas aizrauj ar izsmeļošām kartēm un skaidrojumiem. P. Orsjē, ģeogrāfijas zinātņu doktors, strādājis Francijas vēstniecības Latvijā kultūras nodaļā no 2003- 2005 gadam. Viņa 200 lpp. biezā grāmata ar tekstiem franču un latviešu valodās ir tapusi pateicoties daudzu gadu laikā apkopotajiem informatīvajiem materiāliem. Tas ir atlass, kurā iekļautas 144 kartes ar padziļinātiem komentāriem. Tie veido skaidru un izsmeļošu Latvijas portretu. Autors piedāvā arī daudzas atsauces uz resursiem internetā. Šīs atlass ir viens no labākajiem avotiem, kurā smelties informāciju, lai labāk izprasti sarežģīto Latvijas valsts vēsturi.
Gaidām jūs drīzumā institūta mediatēkā, lai iepazītos ar šiem diviem vērtīgajiem izdevumiem!