Mēneša atklājums | Aprīlis 2024
Etjēns Davodo rada komiksus dokumentālajā žanrā. Viņa darbi bieži ir veltīti vides un dabas jautājumiem; saistībā ar šo tematiku viņš ir ieguvis daudzus apbalvojumus.
Lai radītu "Zemes tiesības", autors ne tikai lika lietā savu māksliniecisko pusi, bet arī devās vairāk nekā 600 km garā ceļojumā 30 dienu garumā, lai izaicinātu savu ķermeni un pārceļotu pāri Francijai. No Peš Merl (Lota - Francijas dienvidrietumi) līdz Bure (Meūza - Francijas austrumi), grāmata piedāvā ceļojumu, kas atspoguļo mantojumu, ko homo sapiens ir atstājis planētai, no alu gleznojumiem līdz kodolatkritumiem.
Šis ceļojums sniedz iespēju pārdomāt mūsu attiecības ar laiku. No vienas puses, kā indivīdi, vai mēs izmantojam laiku tā, kā vēlamies? No otras puses, kā sabiedrība, kāds ir mūsu mantojums un kāds pienākums pret nākotni? Kas paliks pēc 100 000 gadiem starp papīru kalniem, kas nespēs saglabāt atmiņas, un atkritumiem, kas vienkārši nepazudīs?
Lai gan autors dod vārdu vairākiem speciālistiem un zinātniekiem, kuri ar zīmēšanas mākslas palīdzību teleportējas uz Francijas laukiem, grāmata nav tikai ekoloģiska refleksija. Tā ir oda dabai, pastaigām un laukiem. Aicinājums no jauna atklāt Franciju citā gaismā. Ne bez smaida autors norāda uz viņa izvēlētajiem humoristiskajiem momentiem valsts politiskajā un sociālajā vēsturē. Caur dekonstruētiem kvadrātiem tiek pētīta "tukšuma diagonāle", kas necenšas tikt aizpildīta.
Mēneša atklājums | Februāris 2024
Mūsu brīnišķīgais kolēģis Solals Kanketo, bijušais zinātnes, inovāciju un augstākās izglītības sadarbības projektu vadītājs, ir uzdāvinājis mediatēkai trīs savas mīļākās grāmatas: Pjēra Duhema "Glābt izskatu", Romēna Garī "Eiropas izglītība" un Albēra Kamī "Laimīgā nāve". Rubrikā “Mēneša jaunatklājums” Solals izvēlējās pastāstīt par A. Kamī “Laimīgo nāvi”.
A. Kamī pirmais romāns “Laimīgā nāve" aplūko vairākas tēmas, kas vēlāk tiek atspoguļotas citos viņa darbos, sākot ar romānu "Svešinieks”. Savā jau atpazīstamajā, tiešajā un trāpīgajā stilā, Kamī stāsta par absolūtiem laimes meklējumiem tālu no normām un par mūžīgu lidojumu uz priekšu. Man patīk šis darbs dzejiskās valodas dēļ, ar kādu Kamī apraksta ainavas, kurās dzīvo galvenais varonis, dabu, kas viņu ieskauj, un jūtu dziļumu, kas caurvij viņa stāstījumu. Tuvojoties manas uzturēšanās Latvijā beigām un paveroties jaunām iespējām tālu no Rīgas, es bieži domāju par šī teksta noslēgumu, ko iezīmē paša varoņa ceļojuma beigas un nepieciešamība pieņemt šo nemainīgo ciklu, kuram mēs visi esam pakļauti:
"Tagad viņam vajadzēja iegrimt siltajā jūrā, pazaudēt sevi, lai atkal atrastu sevi no jauna, peldēties mēness gaismā un siltumā, lai tas, kas viņā bija palicis no pagātnes, tiktu apklusināts un dzimtu dziļa viņa laimes dziesma".
Mēs vēlamies pateikties Solalam par viņa darbu un novēlēt viņam visu to labāko turpmākajos projektos. Aicinām iepazīties ar viņa mīļākajām grāmatām mediatēkā.
Mēneša atklājums | Janvāris 2024
Matjē Leporini, Francijas institūta Latvijā direktors, par janvāra "Mēneša atklājumu" ir izvēlējies Žana Batista Andrea grāmatu "Rūpējoties par viņu", Gonkūru prēmijas 2023 laureāti. Šī prēmija ir senākā un prestižākā Francijas literārā balva, ko ik gadu piešķir rakstniekam par labāko prozas sacerējumu franču valodā. Romāns ir mīlas stāsts, kas vēsta par talantīgu tēlnieku punduri Mikelandželo "Mimo" Vitāliāni, kuram mūža nogalē ir "jāpieskata" savs šedevrs - noslēpumaina skulptūra. Intervija ar grāmatas autoru rosināja Matjē Leporini to izlasīt.
Lai noskatītos interviju ar grāmatas autoru, sekojiet saitei: šeit
Mēneša atklājums | Oktobris 2023
Baiba, viena no Francijas institūta Latvijā mediatekārēm, oktobra rubrikā “Mēneša atklājums” ir izvēlējusies Timoteja Defombela romānu “Kapteine Rozālija’’, kas aizkustina, apbēdina, atver prātu un liek domāt vēl ilgu laiku pēc tās izlasīšanas.
Notikumi risinās Francijā Pirmā pasaules kara laikā, kur Rozālija gaida ziņas no sava tēva, kas ir frontē. Karš tiek atspoguļots, skatoties ar mazas meitenītes acīm: gaidīšana, skumjas, mīļums, saliedētība… Lai gan viņa ir par jaunu, lai ietu skolā, mazā meitene tiek atstāta lielo bērnu skolā, jo mamma dienu pavada darbā fabrikā. Sēžot klases pašā galā, Rozālija uzņemas kādu pienākumu: iemācīties lasīt, lai pati varētu izlasīt tēta sūtītās vēstules no frontes un kuras mamma vakaros lasa viņai priekšā. Savu slepeno misiju viņa uztver nopietni. Romāna noskaņu vēl vairāk uzsver skaistas monohromas ilustrācijas, kurās pa retam iezogas sarkanas krāsas triepieni.
Baibasprāt, grāmatas vāks vedina uz domām, ka tā ir domāta bērniem, taču patiesībā tā vairāk piemērota vecākiem, jo stāsta par prombūtni un meliem. Mazi balti meli vai lieli melni? Reizēm to ir grūti atšķirt, īpaši bērnu vecākiem. Baibu, kurai ir maza meitiņa Rozālijas vecumā, aizkustināja autora pārdomas par to, ka bērni uztver nepateikto un klusumu daudz labāk nekā vecāki to varētu iedomāties, pat tad, ja viņi dara visu iespējamo, lai pasargātu bērnus no skarbās un cietsirdīgās realitātes.
"Paslēptie dārgumi" | Augusts 2023
Džeina Birkina bija franču-angļu ikona, kura aizgāja mūžībā 2023.gada 16. jūlijā un tagad atdusas Pērlašēza kapsētā, Parīzē. Viņas dzīve un karjera bija cieši saistīta ar Seržu Geinsbūru. Viņi abi bija franču mūzikas leģendārais pāris, kuri satikās filmas “Sauklis” filmēšanas laukumā. Abi kopā ieguva starptautisku atpazīstamību ar savu dziesmu “Es tev mīlu, es tevi arī nē” (Je t’aime, moi non plus), lai gan dziesmas atskaņošana radio bija aizliegta vairākās valstīs un nosodīta Vatikānā, savu izteikti erotisko dziesmas vārdu dēļ.
Lai godinātu Džeinas Birkinas dzīvi, kā arī viņas aktrises un mūziķes talantus, Francijas institūta Latvijā mediatēka rubrikai ‘’Paslēptie dārgumi’’ ir atlasījusi pieejamos materiālus par Džeinu Birkinu.
"Skaistā kašķe"
1983.gadā Džeinu Birkinu izvēlas lomai Žaka Riveta filmā “Skaistā kašķe”. Filma ir brīva Balzaka romāna “Nezināmais šedevrs” adaptācija. Tā saņēmusi kritiķu uzslavas, īpaši par aizraujošo mākslinieku darba attēlojumu. Šajā filmā Džeina Birkina atveido Lizu - sarežģītu varoni, kurai ir galvenā nozīme slavenā mākslas darba, kuram ir tāds pats vārds, radīšanā. Viņas aizkustinošo tēlojumu novērtēja daudzi kinomīļi visā pasaulē un tas nostiprināja viņas kā talantīgas aktrises vietu kino pasaulē.
“Ziemas bērni”
Ārpus kino aprindām Džeina Birkina ir pazīstama arī mūzikas pasaulē. 2008. gadā viņai iznāca albums “Ziemas bērni’’. Tas ir pirmais albums, kuram viņa sarakstīja vārdus franču valodā. Šajā albumā Birkina pieskaras tādām tēmām, kā laimīgām bērnības atmiņām, īpaši brīvdienām Vaitas salā ar vecākiem, un viņas pārdomām par novecošanu. Klausoties šo poētisko albumu, kas labi parāda viņas māksliniecisko smalkumu, mēs varam patiesi izbaudīt viņas maigo un aizkustinošo balsi.
Uzziniet vairāk par Džeinu Birkinu jaunākajos "Elle" un "Paris Match" žurnālu numuros, kas pieejams mediatēkā un ir veltīti viņas dzīvei, attiecībām ar Seržu Geinsbūru un viņas mākslinieces gaitām!
No 16. augusta Francijas institūta mediatēka būs no jauna atvērta apmeklētājiem, un jūs varēsiet paņemt mēneša dārgumus līdzņemšanai.
"Paslēptie dārgumi" | Jūlijs 2023
Jūlijā, Vispārējiem dziesmu un deju svētku iedvesmota, Francijas institūta mediatēka ir izvēlējusies rubrikā “Paslēptie dārgumi’’ vērst jūsu uzmanību uz divām grāmatām mūsu bibliotēkā, kuras godina Latvijas kultūras mantojumu, vēsturi un ģeogrāfiju.
Kā pirmo esam izvēlējušies grāmatu, kuru sarakstījusi bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuras zinātniskie pētījumi veltīti latviešu folklorai. Franču valodā sarakstītā grāmata « Logique de la poésie : Structure et poétique des dainas lettonnes » ("Dzejas loģika : Dainu struktūra un poētika") vēsta par tautasdziesmu struktūru, par to ritmu un pantmēru, izmantojot dainu piemērus latviešu un franču valodās. Latviešu dainas, parasti īsas četrrindes, galvenokārt veltītas gadskārtām. Tās simbolu valodā stāsta par mitoloģiju. Vairas Vīķes-Freibergas grāmata īpaši pievēršas latviešu mitoloģijai, pieminot likteņa dievieti Laimu, auglības dievieti Māru, kā arī citas dievības.
Mazliet no cita skatupunkta, bet arī saistībā ar Latviju un tās teritoriju, mūsu otrā izvēle no dārguma klāsta ir Paskāla Orsjē "Lettonie en Europe / Latvija Eiropā". Tā ir grāmata, kas aizrauj ar izsmeļošām kartēm un skaidrojumiem. P. Orsjē, ģeogrāfijas zinātņu doktors, strādājis Francijas vēstniecības Latvijā kultūras nodaļā no 2003- 2005 gadam. Viņa 200 lpp. biezā grāmata ar tekstiem franču un latviešu valodās ir tapusi pateicoties daudzu gadu laikā apkopotajiem informatīvajiem materiāliem. Tas ir atlass, kurā iekļautas 144 kartes ar padziļinātiem komentāriem. Tie veido skaidru un izsmeļošu Latvijas portretu. Autors piedāvā arī daudzas atsauces uz resursiem internetā. Šīs atlass ir viens no labākajiem avotiem, kurā smelties informāciju, lai labāk izprasti sarežģīto Latvijas valsts vēsturi.
Gaidām jūs drīzumā institūta mediatēkā, lai iepazītos ar šiem diviem vērtīgajiem izdevumiem!