Mūsu ieteikumi

Francijas-prezidentura-Eiropas-savienibas-padome

#PFUE2022 #EU2022FR | Francijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, pirmo reizi 14 gadu laikā Francija ir kļuvusi par prezidentvalsti Eiropas Savienības (ES) Padomē. Kā strādā ES Padomes prezidentūra un kāda tās ietvaros būs Francijas loma? Aicinām uzzināt vairāk Francijas vēstniecības Latvijā mājaslapā!

 

Sekojiet mūsu aktualitātēm, lai uzzinātu par Francijas institūta Latvijā rīkotajiem pasākumiem drīzumā!

 

filma-Eifelis-Francijas-instituts-LAtvija-400x400

#kino | “Eifelis”, rež. M. Burbulons

Parīze, 19.gadsimta beigas. Talantīgais inženieris Gistavs Eifelis sapņo uzbūvēt metro. Taču viss mainās, satiekot jaunības dienu mīlestību. Aizliegtās attiecības iedvesmo mainīt Parīzes horizontu uz visiem laikiem.

Biogrāfiskā drāma ar izcilā Romēna Dirī piedalīšanos apskatāma kinoteātros Latvijā: Forum Cinemas, Splendid Palace, Cinamon, Apollo Kino līdz 2021.gada 23.novembrim.

Filmas garums: 1h 48min

Lomās: Romēns Dirī, Emma Makeja, Pjērs Deladonšamps

LNSO-koncerts-Masmode-francu-dirigents-Francijas-instituts-400x400

#mūzika | LNSO Vecgada koncerti

2021.gada 29. un 30.decembrī LNSO aicina uz Vecgada koncertiem!
Gada izskaņā uz skatuves satiksies LNSO, Latvijā pazīstamais franču maestro Žiljens Masmondē, virtuozais konkursu laureāts, pianists Daumants Liepiņš un ar džeza brīvību apdvestais Edgara Cīruļa trio. No Sensānsa meistardarbiem līdz Debisī poētismam, no māsu Lilī un Nadjas Bulanžē krāsainajām harmonijām līdz Satī apcerīgajām pārdomām un Ravela enerģiskajām virāžām — tik dažāda atklāsies franču mūzika savā smalkumā un filigrānajās niansēs. Eleganta gada izskaņa, kas dzirkstī kā šampanieša burbuļi.

Biļetes uz koncertiem nopērkamas šeit.

francu-maksliniece-Rotko-centrs-Francijas-instituts

#izstāde | Elisa Maršāla Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā

Sākot ar 2021. gada 16. novembri savus apmeklētājus no jauna sagaidīs Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, aicinot uz franču mākslnieces Elisas Maršālas personālizstādi “Starptelpa”.

Izstādē skatāmas trīs zīmīgākās mākslinieces darbu sērijas ar dažu pēdējo gadu laikā tapušiem darbiem – Žalūzijas, Ietvari un Horizonti. Māksliniece uzskata, ka gaisma, kas staro viņas darbu iekšienē, ir to galvenā un neatņemamā sastāvdaļa, kas uzsver krāsas nemateriālo dabu.

Franču māksliniece Elisa Maršāla (1973) dzīvo un strādā Parīzē. Kopš 2006. gada regulāri piedalās mākslas izstādēs un mesēs (Art Elyséees, Moderne Art Fair).

Izstāde apskatāma līdz 2022.gada 16.janvārim.

literatura-Gonkuru-balva-Francijas-instituts-2021-400x400

#literatūrasbalva | Gonkūru balva 2021

 Gada noslēgums ir zīmīgs brīdis autoriem un autorēm: tas ir literatūras balvu pasnieģšanas laiks!

 Trīsdesmit vienu gadu vecais senegāliešu izcelsmes rakstnieks Muhameds Mbūgars Sarrs trešdien, 3.novembrī, saņēma prestižo Gonkūru prēmiju  par savu darbu “Slepenākā cilvēku atmiņa”, kas iznākusi izdevniecībā Editions Philippe Rey / Editions Jimsaan. Grāmata stāsta par jauna senegāliešu rakstnieka aizrautību ar 1938.gadā iznākušu kulta grāmatu un kurš dodas tās autora meklējumos. Frankofonās literatūras šedevrs!

Televīzijas FRANCE24 raidījums atklāj vairāk par autoru un darbu.

Forums Vienlīdzības paaudze ir vispasaules sammits, kas veltīts sieviešu un vīriešu vienlīdzības jautājumiem. Šis ONU Femmes (ANO Sievietes) rīkotais pasākums, kas tika atklāts marta beigās Mehiko, noslēgsies Parīzē no šī gada 30. jūnija līdz  2.jūlijam. Tas notiek, atzīmējot Pekinas deklarācijas un Darbības programmas 25. gadadienu. Parīzes forums ir iespēja lemt par konkrētām un rezultātus nesošām aktivitātēm, kas līdz 2030.gadam veicinātu dzimumu vienlīdzību.

Šim 100 % virtuālajam forumam ir vēsturiska nozīme, jo tas iezīmē progresu pasaules sieviešu tiesību jomā. Tas pulcēs daudzus redzamus aktīvistus un aktīvistes, kā arī valstu, starptautisko organizāciju, privātā sektora un fondu pārstāvjus no visas pasaules. Arī Jūs varat piedalīties šajā nozīmīgajā notikumā un sekot līdzi priekšlasījumiem!

Konferences programmā ir visdažādākās tēmas kā uz dzimuma bāzes īstenota vardarbība, ekonomiskais taisnīgums un tiesības, līdz pat jautājumiem, kas skar feministu kustības un  asociācijas.

Pieteikšanāshttps://forumgenerationegalite.fr/je-participe/je-minscris

Sagaidot vasaru, aicinām apmeklēt Rundāles pils muzeja franču dārzu. Rastrelli iecerētā dārza projekts tapa vienlaicīgi ar pils projektu. Veidojot dārza galveno kompozīciju, arhitekts iedvesmojies no Versaļas pils dārziem. Šodien centrālo baseinu ieskauj četri ornamentālie parteri, kas sastāv no zālājiem un dekoratīviem bukšu dzīvžogiem. Parterus ieskauj plašs rožu dārzs, kas izpleties gandrīz 1 ha lielā platībā. Tajā iestādītās 2300 rožu šķirnes stāsta par Eiropas rožu vēsturi, sākot no 18.gs. pirmās puses līdz pat mūsu dienām.

Francijā šī gada 5. un 6. jūnijā ikviens ir aicināts piedalīties ikgadējā akcijā Tikšanās dārzos. Izmantojiet šos datumus, lai aplūkotu Rundāles pils, baroka pils lauku ainavā, krāšņo dārzu. Pils nupat atzīmēja 285. gadadienu!

46. Cēzara balvu pasniegšanas ceremonija norisinājās Olimpijas koncertzālē Parīzē 12. martā, un tās laikā tika apbalvotas 2020. gadā iznākušās filmas.

Albērs Dipontels – galvenais uzvarētājs
Pirmo reizi savas dzīves laikā Albērs Dipontels saņēma Cēzara balvu par labāko filmu par savu “Ardievu, idioti”, kā arī apbalvojumus vēl sešās citās kategorijās, to skaitā labākā režija (ko viņš jau bija saņēmis 2018. gadā par filmu “Uz redzēšanos tur augšā”) un labākais otrā plāna aktieris. Šo komēdiju, kura bija nominēta 12 kategorijās un kuras izgājienu kino zālēs pārtrauca otrā mājsēde, vienas nedēļas laikā bija noskatījušies 700 000 skatītāju.

Mūsu ieteikumi
Ja vēlāties iepazīt Albēra Dipontela daiļradi, aicinām jūs pieteikt apmeklējumu Francijas institūta mediatēkā, kur pieejami sekojošie darbi:
- "Uz redzēšanos tur augšā", Albēra Dipontela filma (2018)
- "Uz redzēšanos tur augšā", Pjēra Lemetra romāns, kas bijis par pamatu adaptācijai kino
- "Orķestra krēsls", Danielas Tompsones filma (2005) ar Albēra Dipontela piedalīšanos

Francijas apgādā La Pastèque 2021.gada 8. janvārī iznācis Elīnas Brasliņas bērniem zīmētais komikss "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" Sanitas Muižnieces literārajā redakcijā.

Jēkabs ne mirkli nešaubās, ka brīvdienās pie savas spriganās māsīcas viņu sagaida neskaitāmi piedzīvojumu. Uzzinot kāda uzņēmēja plānus iznīcināt skaistu Rīgas nostūri, lai tā vieta būvētu debesskrāpjus, vai bērniem izdosies to izglābt? Lai to panāktu Jēkabam un Mimmī būs jākļūst par vispārsteidzošākās bandas pilsētā – runājošos suņu, sabiedrotajiem.

Šis jaukais poētiskais stāsts galvenokārt paredzēts jaunajiem lasītājiem. Tā ir Edmunda Jansona animācijas filmas adaptācija, kas tapusi pēc Luīzes Pastores grāmatas "Maskačkas stāsts" motīviem.

Francijā izdoto grāmatu no latviešu uz  franču valodu tulkojis Nikolā Ozano.

Īvs Plasro, viens no Baltijas pētījumu pionieriem Francijā, 2020. gada nogalē apgādā Éditions Armeline izdeva jaunu Baltijas reģionam veltītu darbu "Les pays baltiques. Le pluriculturalisme en héritage" (Baltijas valstis. Mantojumā saņemtais multikulturālisms).

Tajā autors izklāsta daudzu tautu vēsturi, kuras kopš daudziem gadsimtiem un līdz pat mūsu dienām dzīvo Baltijas jūras rietumu krastos. Ja Rietumeiropā multikulturālisms ir nesena parādība, tad dažās centrālās un Austrumeiropas zemēs tam ir senas saknes. Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm, kur multikulturālisms ir vēsturisks mantojums. Grāmata, kurai ir vairāki pielikumi, tostarp kartes, ir bagātīgi ilustrēta. Tās nolūks ir sniegt visaptverošu pārskatu par Baltijas tautu likteņiem. Tautu, kuras rosina interesi, bet vēl avien ir maz  pazīstamas.

Ī. Plasro grāmatu iespējams pasūtīt sekojošā grāmatnīcu mājas lapā: Les Libraires

Francijas izdevniecībā “Agullo klajā nācis latviešu rakstnieka Osvalda Zebra vēsturiskais romāns „Gaiļu kalna ēnā”, Nikolā Ozano tulkojumā.

Rīga, 1905. gads. Kādā revolūcijas vēju plosītā pilsētā policijas uzmanību pievērš trīs bērnu dramatis-ka nolaupīšana. Kas par to ir atbildīgs? Kādi ir motīvi? Atbilde izpostīs divu ģimeņu dzīvi, jo viņi cen-šas saprast, kurš ir vainojams šajā revolūcijā, kurā visi ir upuri.

Osvalds Zebris uzauž stāstu par kādu brīvības alkstošu valsti 1905. gada revolūcijas laikā pret cara režīmu, pirmajos lielajos satricinājumos Latvijas 20. gadsimta vēsturē.

Lai iegādātos šo izdevumu, aicinām doties uz interneta vietni Librairies indépendantes.